Klimata pārmaiņu ietekme uz darba kvalitāti

Javascript is disabled in your browser. Please, enable it for a better user experience.

Authors

Tina Weber

Jorge Cabrita

Abstract

Darbinieki klimata pārmaiņu ietekmi izjutīs dažādos veidos: nedrošība par darbavietu, izmaiņas darba uzdevumos un pienākumos un izmaiņas darbavietās, kas var ietvert atšķirīgu darba praksi un jaunu darbību un produktu izstrādi. Klimata pārmaiņu riski ir saistīti ar lielāku pakļautību apdraudējumiem, kā rezultātā pazeminās darba kvalitātes standarti, samazinās darba ražīgums un palielinās nedrošība par darbavietu un darbu. Gandrīz pusei darbinieku ES būtiski mainīsies darba pienākumi, jo ekonomika pielāgosies klimata pārmaiņām un tiks īstenotas klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas. Turklāt darbs, visticamāk, mainīsies, jo uzņēmumi reaģēs uz klimata pārmaiņām. Šīs izmaiņas darbā, lai gan palielina dažu darbinieku neaizsargātību, piedāvā iespējas uzlabot dažas darba kvalitātes aspektus. Šajā ziņojumā izklāstīta sarežģītā saikne starp darba kvalitāti un klimata pārmaiņām, tostarp zaļo uzdevumu ietekme atsevišķās nozarēs.

Job quality side of climate change

English (1.92 MB - PDF)

Key messages

Klimata pārmaiņu tiešā ietekme uz darba kvalitāti ir ne tikai karstuma iedarbība, bet arī psihosociālie riski, paaugstināts gaisa piesārņojums, UV starojums un ekstremāli laikapstākļi. Īpaši apdraudēti ir nodarbinātie lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā, būvniecībā, tūrisma nozarē un neatliekamās palīdzības dienestu darbinieki.

Zaļā pārkārtošanās tieši ietekmēs 40 % darbinieku ES. Darba kvalitāte zaļajās profesijās atšķiras, un dažas darbavietas tiek raksturotas kā saspringtas, kurās negatīvie darba aspekti pārsniedz pozitīvos. Lielāka uzmanība jāpievērš zaļās pārkārtošanās ietekmei uz darba kvalitāti, savukārt politikas pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz darba kvalitātes uzlabošanu.

Klimata pārmaiņu visvairāk skartajās nozarēs nodarbinātībā dominē vīrieši un liels skaits sezonas darbinieku, migrantu un pašnodarbināto, kuriem parasti trūkst tiesiskās aizsardzības un kuriem bieži vien ir zemāks arodbiedrību organizētības un pārstāvības līmenis darbavietā.

Nozaru pieejai darba kvalitātes uzraudzībai un uzlabošanai ir svarīga nozīme, jo nozares saskaras ar daudzējādu tiešu un netiešu klimata pārmaiņu ietekmi. Darbiniekiem visvairāk skartajās nozarēs vajadzētu saņemt prioritāru atbalstu prasmju atjaunošanai un pārejai no vienas darbavietas uz citu. Ir nepieciešama sīkāka analīze par ietekmi uz citām nozarēm. Atsevišķi uzņēmumi un darbības veidi var mainīt klimata pārmaiņu un to radīto seku ietekmi uz darba kvalitāti.

Lai mazinātu riskus darbiniekiem, mums ir vajadzīgas plašākas zināšanas un inovatīvi risinājumi. Pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz darbiniekiem un darbavietām joprojām ir fragmentāri. Tā kā klimata pārmaiņas ir dinamisks process, ir jāuzrauga zaļo darba vietu kvalitāte un jo īpaši tādas darbavietas, kas visvairāk pakļautas klimata pārmaiņu riskiem.

Executive summary

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs ne tikai dzīves apstākļus, bet arī Eiropas darba tirgu, darba apstākļus un darba kvalitāti. Lai izprastu klimata pārmaiņu ietekmi uz darba dzīvi, ir svarīgi nošķirt to tiešo ietekmi un klimata pārmaiņu politikas ietekmi.

Šā ziņojuma mērķis ir sniegt ieguldījumu diskusijā, analizējot valstu līmeņa pētījumus un debates par klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmi uz darba kvalitāti, īpaši profesijās, kuras visdrīzāk var ietekmēt zaļināšanas pasākumi.

Politikas konteksts

ES klimata pārmaiņu politika nav jauna, taču politikas mērķi un klimata pārmaiņu ierobežošanas politika, kuras mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir ievērojami pastiprinājušies un tiek apvienoti ar finanšu ieguldījumiem, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos un izaugsmes stratēģiju. Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot virkni mērķu un saistītu politikas pasākumu saskaņā ar 2019. gadā pieņemto Eiropas Zaļo kursu. To uzdevums ir pārveidot ES par mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, pamatojoties uz saistošo mērķi līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti. Kā starpposma soli ES ir izvirzījusi 2030. gada klimata politikas mērķi, apņemoties līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 % saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Lai saskaņotu tiesību aktus ar šiem mērķiem, 2021. gada jūlijā stājās spēkā jauns Eiropas Klimata akts. Regulējumā cita starpā ir noteikti stingrāki emisiju samazināšanas mērķi ēkām, transportam, lauksaimniecībai, atkritumu apsaimniekošanai un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī prasība pārstrukturēt automobiļu rūpniecību un enerģētikas nozari, lai sasniegtu klimata mērķus. Eiropas Zaļā kursa mērķiem izmantos vienu trešdaļu no 1,8 triljonu eiro investīcijām no NextGenerationEU atveseļošanas pasākumu kopuma.

Lai īstenotu Eiropas Zaļā kursa nosprausto uzstādījumu nodrošināt, ka neviens netiek atstāts novārtā, Eiropas Komisija 2020. gadā ieviesa Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu. Tās mērķis ir palīdzēt reģioniem un iedzīvotājiem, kurus pāreja uz klimata neitralitāti skārusi vissmagāk, no 2021. līdz 2027. gadam piešķirot finansiālu atbalstu 19,2 miljardu eiro apmērā politikas intervences pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt nodarbinātību un vietējās tautsaimniecības dažādošanu. Eiropas Komisija ir uzsvērusi sociālā dialoga nozīmi šo pasākumu izstrādē un īstenošanā.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu politikas milzīgo ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un darba tirgu, ar to saistītie apsvērumi arvien vairāk tiek iekļauti citās ES politikas jomās, piemēram, rūpniecības politikā, pētniecības sistēmās, izglītības un prasmju stratēģijās, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kam ir būtiska nozīme pārejas atbalstīšanā, izmantojot izglītību, nodarbinātību un drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.

Galvenie konstatējumi

Klimata pārmaiņu ietekme, piemēram, temperatūras paaugstināšanās, gaisa piesārņojuma palielināšanās un biežāki ekstremāli laikapstākļi, nepārprotami negatīvi ietekmē darba kvalitāti un produktivitāti. Klimata pārmaiņas padara darbu grūtāku. Īpaši apdraudēti ir darbinieki, kuri pavada daudz laika ārpus telpām (piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā, dārzkopībā, būvniecībā un tūrismā), kā arī tie, kuri strādā ar siltuma ražošanas iekārtām. Ārkārtas situāciju dienestu darbiniekus tieši ietekmē arī nelabvēlīgi laika apstākļi, piemēram, meža ugunsgrēki un plūdi.
Šajās nozarēs pārsvarā ir nodarbināti vīrieši un liels skaits sezonālu, migrantu un pašnodarbināto, kuriem parasti trūkst tiesību aktu aizsardzības un bieži vien ir zemāks arodbiedrību organizētības un pārstāvības līmenis darbavietā.
Daudzas no šīm nozarēm saskaras ar pārmaiņām arī tāpēc, ka ir jāpielāgo darba metodes, kas var mazināt darba drošību un izraisīt vajadzību pēc apmācībām, pārkvalificēšanās vai darba maiņas.
Paredzams, ka klimata pārmaiņu politika (un īpaši klimata pārmaiņu mazināšanas politika) veicinās nozaru un nodarbinātības izmaiņas, galvenokārt nozarēs, kas visvairāk rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropas darba apstākļu telefonapsekojuma datu analīze apstiprina, ka šajās nozarēs liela daļa darbinieku strādā profesijās, kuras, iespējams, ietekmēs zaļā pārkārtošanās. Kopumā 40 % darbinieku ES strādā profesijās, kuras tieši ietekmēs zaļā pārkārtošanās.
Attiecībā uz darba kvalitāti darbavietās, kurās, visticamāk, būs lielāks pieprasījums (lauksaimniecības kultūru audzētāji, galdnieki un izolācijas darbu strādnieki), parasti ir augstākas darba prasības (piemēram, fizisks risks un fiziskas prasības), bet trūkst darba resursu (piemēram, sociālais atbalsts, autonomija un piekļuve apmācībām). Jaunas un nākotnes darbavietas (piemēram, pircēji, politikas plānošanas vadītāji un notekūdeņu inženieri) uzrāda vispozitīvāko pieprasījuma un resursu līdzsvaru, savukārt paaugstinātas kvalifikācijas darbvietas (būvdarbu vadītāji, meteorologi un elektrotehnikas tehniķi) vairāk atbilst Eiropas vidējai darba kvalitātei.
Profesionālo pārmaiņu līdzsvars, kas rada jaunus darba profilus, lielāku pieprasījumu vai jaunas kvalifikācijas prasības, dažādās nozarēs ir atšķirīgs. Ietekmi uz darba kvalitāti noteiks ne tikai precīzs atsevišķu darba veidu uzdevumu profils (tostarp klimata pārmaiņu risku iedarbība) un darba prakse, bet arī pasākumi, lai risinātu klimata pārmaiņu ietekmi, un tas, kā visos līmeņos tiek īstenota zaļā pārkārtošanās.
Lai gan zaļās profesijas iemieso mūžizglītības centienus, kas sekmēs pārkārtošanos, uzņēmumi iesaistās arī darbībās un darba praksē, kas veicina dekarbonizāciju. Darbinieku iesaistīšana šīs prakses izstrādē un īstenošanā var bagātināt darba kvalitāti.

Politikas norādes

Pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz darbiniekiem un darbavietām joprojām ir fragmentāri. Lai samazinātu riskus darbiniekiem, ir vajadzīgas plašākas zināšanas un risinājumi.
ES nav vienlīdzīgu konkurences apstākļu attiecībā uz darbinieku aizsardzību pret riskiem, kas tieši saistīti ar klimata pārmaiņām. Valstu līmeņa noteikumi par strādāšanu karstumā ievērojami atšķiras.
Dekarbonizācijas procesi ietekmē daudzas nozares, neaprobežojoties tikai ar enerģijas ražošanu un smago rūpniecību. Visvairāk skartajās nozarēs nodarbinātie pirmām kārtām saņem atbalstu prasmju atjaunošanai un darba maiņai. Turklāt ir nepieciešama detalizētāka analīze par ietekmi uz citām nozarēm, kā arī atbalsta sniegšana šiem uzņēmumiem un to darbiniekiem.
Vairāk uzmanības jāpievērš zaļās pārkartošanās ietekmei uz darba kvalitāti, un ir vajadzīgi sistemātiskāki pētījumi. Jāuzrauga zaļo darba vietu un to kvalitāte, kas ir visvairāk pakļautas klimata pārmaiņu riskiem (bieži vien tās ir tās pašas darbavietas), jo klimata pārmaiņas ir dinamisks process. Politikas pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai uzlabotu darba kvalitāti.
Nozaru stratēģiju izstrāde un ar tām saistīto prasmju prognozēšana, kā arī attiecīgu apmācību izstrāde, kas sagatavotas kopā ar sociālajiem partneriem, būs ļoti svarīga, īpaši, ja vēlamies novērst prasmju un darbaspēka trūkumu, kas ierobežotu virzību uz dekarbonizāciju.

The report contains the following lists of tables and figures.

List of tables

Table 1: Dimensions of job quality and corresponding job demands and resources
Table 2: Impact of the greening of the economy on occupational groups
Table 3: Job demands of greening occupational groups compared with the EU workforce average
Table 4: Job resources of greening occupational groups compared with the EU workforce average
Table 5: Categories of green workplace behaviours

List of figures

Figure 1: Trends in annual temperature across Europe, 1990–2019
Figure 2: Projected changes by 2050 in the frequency of adverse weather events relevant for transport across Europe
Figure 3: Cumulative GHG emissions and employment by economic sector of activity, EU27, 2022 (%)
Figure 4: Job quality index, by greening occupational group, EU27 (%)
Figure 5: Shares of electricity, gas, steam and air conditioning supply in occupations likely to be impacted by greening (%)
Figure 6: Job quality (left) and job demands (right) – Electricity, gas, steam and air-conditioning supply versus EU27 average (%)
Figure 7: Shares of workers in the manufacturing of food and beverages and motor vehicle manufacturing sectors in occupations likely to be impacted by greening (%)
Figure 8: Job quality (left) and job demands (right) – Food and beverages and motor vehicle manufacturing sector versus EU27 average (%)
Figure 9: Shares of agricultural workers in occupations likely to be impacted by greening (%)
Figure 10: Job quality (left) and job demands (right) – Agriculture sector versus EU27 average (%)
Figure 11: Shares of transport workers in occupations likely to be impacted by greening (%)
Figure 12: Job quality (left) and job demands (right) – Transport sector versus EU27 average (%)
Figure 13: Shares of water supply and waste management workers in occupations likely to be impacted by greening (%)
Figure 14: Job quality (left) and job demands (right) – Water supply and waste treatment versus EU27 average (%)
Figure 15: Shares of construction workers in occupations likely to be impacted by greening (%)
Figure 16: Job quality (left) and job demands (right) – Construction versus EU27 average (%)
Figure 17: Shares of hospital and care workers in occupations likely to be impacted by greening (%)
Figure 18: Job quality (left) and job demands (right) – Hospital sector versus EU27 average (%)
Figure 19: Shares of Horeca workers in occupations likely to be impacted by greening (%)
Figure 20: Job quality (left) and job demands (right) – Horeca versus EU27 average (%)

Number of pages: 62

Reference nº: EF23032

ISBN: 978-92-897-2407-4

Catalogue nº: TJ-09-24-361-EN-N

DOI: 10.2806/693002

Permalink: eurofound.link/ef23032

Cite this publication
Eurofound (2024), Job quality side of climate change, Publications Office of the European Union, Luxembourg.