Reģionālās nodarbinātības pārmaiņas un tāldarba ģeogrāfija Eiropā

ES ir novērots galvaspilsētu reģionu kā inovācijas un izaugsmes virzītājspēku un kā ekonomiskās un cilvēku attīstības centru nozīmes pieaugums. 2021. gada janvārī 16,3 % ES iedzīvotāju – 72,7 miljoni cilvēku – dzīvoja ES 27 galvaspilsētu metropolitēna reģionos. Tas ir neraugoties uz labi zināmajiem trūkumiem, piemēram, augstākām dzīves dārdzības izmaksām un sastrēgumu problēmām.
 

Tikmēr reti apdzīvotās teritorijās turpinās ilgstoša ekonomiskā lejupslīde un iedzīvotāju skaita samazināšanās, un iedzīvotāji aizplūst uz pilsētām ekonomiskās labklājības meklējumos. Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras lauku apvidu iedzīvotāji, ir mazākas darba iespējas, ierobežota piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un vājāka infrastruktūra. Tajā pašā laikā viņiem ir pieejamāki un plašāki mājokļi, mazāks piesārņojums un dabiskākas ērtības.
 

Šajā ziņojumā ir sniegti pierādījumi par neseno nodarbinātības dinamiku ES reģionos, koncentrējoties uz to, kā nozaru specializācijas modeļi un attālinātā darba potenciāls varētu būt veicinājuši galvaspilsētu reģionu un galvenokārt pilsētu reģionu noturību pret Covid-19 krīzi. Ziņojumā ir pētīta tāldarba galvenā loma, nodrošinoties pret pandēmijas izraisīto nodarbinātības satricinājumu, kā arī tāldarba nepārtrauktā nozīme pēcpandēmijas atveseļošanā no reģionālā viedokļa. Tajā arī pētīti faktori, kas veicina atlikušās atšķirības starp pilsētām un laukiem. Visbeidzot ziņojumā aplūkots, kā valsts politika varētu izmantot tāldarba iespējas lauku un perifērajos reģionos, lai veicinātu līdzsvarotāku reģionālo attīstību.

Politikas konteksts

Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ir viens no ES galvenajiem mērķiem. Kohēzijas politika ir galvenais instruments, ko izmanto, lai veicinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu reģionālo attīstību, piemēram, atbalstot mazāk attīstītos reģionus. ES līdz šim ir veiksmīgi izdevies mazināt ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm. Tomēr daudzi lauku apvidi saskaras ar ekonomiskām un sociālām problēmām, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos, atbilstošu nodarbinātības iespēju trūkumu, nepietiekami attīstītu infrastruktūru un ierobežotāku interneta pieslēgumu.
 

Tajā pašā laikā lieliem pilsētu centriem – jo īpaši galvaspilsētām – joprojām ir būtiska nozīme ekonomikas attīstībā. Tās ir guvušas labumu no tāldarba revolūcijas, taču tās saskaras arī ar būtiskām ilgtspējības problēmām: pārapdzīvotību (kas var radīt spiedienu uz svarīgākajiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpi un mājokļiem), piesārņojumu un sociālo nevienlīdzību. Šajā kontekstā tāldarba paplašināšanu varētu uzskatīt par iespēju lauku apvidu ekonomiskai un sociālai atjaunošanai.
 

Tāpēc reģionālo atšķirību un ģeogrāfiskās daudzveidības jautājumi ES ir tikpat aktuāli kā jebkad agrāk. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka reģionālās atšķirības labklājībā un ekonomikas dinamismā izpaužas kā dzīves līmeņa atšķirības un resursu piekļuves atšķirības, kas savukārt rada sociālas un politiskas sekas, jo tās var veicināt neapmierinātību, aizvainojumu un trauksmi reģionos, kuri tiek uzskatīti par "atstātiem novārtā".
 

Galvenie konstatējumi

• 2022. gadā gandrīz 90 % ES NUTS 2 reģionu nodarbinātības līmenis pārsniedza to līmeni pirms Covid-19. Vairāk nekā divās piektdaļās no visiem reģioniem nodarbinātības līmenis bija vienāds ar vai lielāks par 78 %, kas ir ES nodarbinātības līmeņa mērķis 2030. gadam. Tomēr joprojām pastāv ievērojamas atšķirības.
   
• No 10 reģioniem ar visaugstāko nodarbinātības līmeni 2022. gadā 6 bija galvaspilsētu reģioni. No 2019. līdz 2022. gadam tie piedzīvoja visstraujāko nodarbinātības pieaugumu, jo īpaši augsti atalgotās darbavietās; tie bija arī vairāk pakļauti darbavietu samazinājumam zemu atalgotās darbavietās, kas saistītas ar intensīvu kontaktu.
   
• Galvaspilsētās 1 no 4 darbiniekiem ir nodarbināts zināšanu ietilpīgos pakalpojumos privātajā sektorā, salīdzinot ar 1 no 10 darbiniekiem galvenokārt lauku reģionos. Nodarbinātības noturība galvaspilsētu reģionos un galvenokārt pilsētu reģionos pret Covid-19 krīzi daļēji bija saistīta ar lielo darba daļu, ko varēja veikt attālināti.
   
• Starp 20 reģioniem, kuros 2022. gadā no mājām strādāja visvairāk cilvēku, lielākā daļa aptvēra valstu galvaspilsētas vai atradās to apkārtnē. Visā ES tāldarba rādītāji starp pilsētām un pārējiem reģioniem ir atšķirīgi.
   
• Visā Eiropā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir sāktas dažas vērā ņemamas iniciatīvas, lai atbalstītu attālināto darbu lauku, perifērajās vai nomaļajās teritorijās, veidojot un paplašinot kopstrādes vietas. Tām ir potenciāls veicināt to kopienu sociālo un ekonomisko reģenerāciju, kurās tās atrodas.
   

Politikas norādes

• Saglabājoties ievērojamām reģionālām atšķirībām nodarbinātības rādītājos un tāldarba izplatībā, var rasties teritoriālās atšķirības risks, jo pilsētu un galvaspilsētu teritorijas nesamērīgi daudz izmanto digitālās revolūcijas sniegtās priekšrocības.
   
• Faktori, kas piesaista darba devējus, darba ņēmējus un ieguldījumus infrastruktūrā pilsētās, tostarp ekonomikas dinamika, attīstīts darba tirgus, plašas uzņēmējdarbības iespējas un laba piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir pašpietiekami un īstermiņā saglabājas relatīvi nemainīgi. Tomēr ilgtermiņa reģionālā rūpniecības un inovācijas politika var mainīt demogrāfiskās un ekonomiskās atšķirības starp lauku un pilsētu teritorijām, ļaujot reģioniem izmantot to unikālās iezīmes un padziļinot izpratni par konkrētai vietai specifiskām iespējām.
   
• Tāldarbs var ļaut atšķirt ekonomisko specializāciju no darba vietas, jo tas atvieglo pārvietošanās ierobežojumus, tādējādi radot jaunas iespējas reģionālajai attīstībai. Publiskā politika var atbalstīt attālinātu darbu lauku, perifēros vai nomaļos reģionos, īstenojot mērķtiecīgas iniciatīvas, piemēram, lai izveidotu kopstrādes vietas. Tās var veicināt dinamiku un daudzveidību lauku ekonomikā, piesaistot uz zināšanām balstītus darbiniekus un uzņēmējus.
   
• Ātrs interneta pieslēgums ir būtiska tāldarba veicināšanas tehnoloģija. Kopš Covid-19 pandēmijas centieni sasniegt politikas mērķus attiecībā uz interneta savienojamību gan pilsētās, gan lauku apvidos ir kļuvuši vēl steidzamāki un dinamiskāki.
   
• Līdz 2022. gadam lauku apvidos vidēji bija pieejams ātrāks internets nekā pilsētās tikai trīs gadus iepriekš. Tomēr interneta ātrums pilsētās ir uzlabojies vēl straujāk, nedaudz palielinot plaisu starp pilsētām un laukiem. Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam paredz turpmākus ieguldījumus interneta savienojamībā, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem.
   
• Lauku apvidi saskaras ar daudzām un sarežģītām problēmām, kas saistītas ar ekonomisko un demogrāfisko lejupslīdi, kuras nevar atrisināt tikai ar interneta pieslēgumu vien. Investīcijas transporta infrastruktūrā un (būtiskos) sabiedriskajos pakalpojumos ir nepieciešamas arī tādēļ, lai novērstu to, ka tās kļūst par "vientuļām vietām" (piemēram, vietām, kas ir neaizsargātas pieejamības vai savienojamības ziņā).
   
• Lai gan attālinātais darbs var piedāvāt pārvietošanas iespējas ārpus pilsētām, pilsētu teritorijas joprojām ir ļoti pievilcīgas lielai daļai iedzīvotāju, jo īpaši jaunākiem cilvēkiem. Publiskā politika var darīt vairāk, lai veidotu pāreju uz ilgtspējīgāku nākotni pilsētās un padarītu tās piemērotākas dzīvošanai.